14.10.1962
Ja Liepājos planieristi var lepoties ar daudziem izciliem panākumiem, tad to nevar sacīt par otro aviācijas sportu veida cienītājiem izpletņu lēcējiem. Parašutisms pie mums, kā teikt, vēl bērnu autiņos.
Aizvadītā nedēja mūsu parašūtistiem bija bagātīga.
Pirmie lēca «vecie». Starp viņiem Liepājus 2. vidusskolas 10. klases audzēkne Nadežda Novokreščennaja, kuras kontā nu jau 21 lēciens. Vēl pietrūkst četru, un būs rokā otrā sporta klase. Sekmīgi izturēts ari grūtais pārbaudījums izpletņa atvēršana pēc 10 sekunžu brīvā kritiena.
– Sekundes toreiz likās tik bezgalīgi garas, – stāsta mazā drosminiece, – un roka tā vien pati grasījās raut aiz gredzena, lai atvērtu glābjošo kupolu. Taču nervi izturējuši, un izpletni meiča atvērusi pēc puskilometra brīvā kritiena – 600 metru augstumā no zemes.
Izpletņu lēcēju saime šajās dienās papildinājās ari ar jauniem vārdiem. Pavisam aukstasinīgi kutelīgo nervu pārbaudi izturēja šā gada republikas čempions aviomodelismā, republikās čempiona planierisma sportā Edvīna Vijņa dēls 15 gadīgais skolnieks Edvins Vilnis juniors. Tikpat mierīgi izlēca ari metalurgi Verners Tūbelis un Žanis Ķlcinšmils. Par to gan nav jābrīnās, jo visi viņi planieristi tā sacīt, pie gaisa pieraduši. Pat lidotājs, pie kura pirmo lēcienu veica mūsu planierists Ēriks Stenclaos, ar neslēptu izbrīnu pastāstīja, kā Ēriks pirms lēciena mierīgi noņēmis savas brilles, lai pēc izpletņa atvēršanās tikpat mierīgi atkal uzliktu tās paredzētajā vietā .
«Parašutistu nedēja» Cīravā beigusies. Taču turpmāk tādas
acīm redzot notiks aizvien biežāk. jo aizvien aktīvāku darbību sāk izvērst pie DOSAAF Liepājos Gaganna aviosporta kluba no dibinātā parašutisma sekcija.
V. Sīlis