24.06.1951
Biju ļoti priecīgs, kad ar mūsu pilsētas DOSAV komitejas ierosmi uz planieristu Vissavienības meistarsacīkstēm DOSAV republikāniskā komiteja par mūsu republikas pārstāvi izraudzīja mani.
Būt tādās plaša mēroga sacensībās ievērojams notikums, milzu skola ikvienam planieristam.
Meistarsacīkstēs, kas notika Kalugā, piedalījās labākie planieristi no visām mūsu Dzimtenes malām. Tā bija plaša, draudzīga daudznāciju saime, kur katrs centās ne tikai parādīt labāko, bet rūpējās,
lai to varētu pārņemt arī citi.
Mūsu republikā planierisms pagaidām ir uz zema līmeņa. Arī man kā tās pārstāvim neizdevās būt sacensības dalībnieku vidū. Mans uzdevums bija vērot un mācīties.
Kaut gan sacensību vadībai bija darba pilnas rokas dažādu organizatorisku jautājumu kārtošanā, tomēr tā atrada pietiekami daudz laika, lai iepazītos arī ar
DOSAV darbu mūsu pilsēta.
Vairākus ievērojamus DOSAV Vissavienības mēroga darbiniekus dziļi ieinteresēja planieristu sagatavošanas darbs mūsu pilsētā.
Viņi jo augstu novērtēja mūsu iniciatīvu. Izrādījās, ka Liepājas bērnu techniskajā stacijā būvētais planieris ir pirmais pēc Tēvijas kara Padomju Savienībā, kas uz būvēts pašu spēkiem planieristu pulciņā. Sacensības dalībnieki daudz interesējās par mūsu planiera būves gaitu, tā konstrukciju, lidošanas īpašībām. Interese par mūsu pašbūvēto planieri pat bija tik liela, ka vairāki no DOSAV Vissavienības komitejas pārstāv jiem vēlējās to nogādāt Kalugā.
Diemžēl, technisku iemeslu dēļ tas nebija iespējams. Tomēr šīs rūpes par mums, kas savu darbu tikai esam sākuši, liecina, kādu milzīgu vērību mūsu zemē veltī visam jaunajam, katrai vērtīgai iniciativai.
Sacensībās piedalījās labakie mūsu zemes planieristi ar dažādu konstrukciju planieriem. Ar visjaunākās konstrukcijas planieriem sacensībās bija ieradušies bb. Abramovs, Šeremetjevs un citi Padomju Savienības spējīgākie planieru konstruktori.
Planieristu sacensības bija radījušas dzīvu interesi. Tās vērot bija ieradušies lielākā daļa Kalugas iedzīvotāju. Daudzi interesenti bija mērojuši ceļu ari no Maskavas un citām pilsētām.
Neaizmirstamu iespaidu atstāja sacīkšu atklāšana. Vispirms Maskavas Čkalova vārdā nosauktā aerokluba sporta lidotāji demonstrēja savu meistarību grupu un figūrlidojumos. «Cilpas» un dziļi viraži nepārtrauktā virknē mainījās ar «mucām», apvērsieniem un citām augstākās pilotāžas figūrām. Neaizmirstami arī sieviešu grupu lēcieni ar izpletņiem.
Lielu meistarību parādīja planieristi.
Pirmā sacensību disciplīna precīza sēšanās (noteiktā vietā) no 300 m augstuma prasa no planierista ar vislielāko precizitāti izdarīt gaisā ikvienu kustību. Gandrīz visi, kas sacentās šajā disciplinā, planierus sēdināja ļoti precizi. Uzvarētājus un tālāko vietu
ieguvējus šķīra tikai niecīga punktu starpība.
Viena no grūtākajam lidojuma disciplinām bija lidojums pa trijstūri. Planierista uzdevums šajā sacensības veidā dažus simts metrus no zemes atkabināties no motorlidmašinas. Tad, izmantojot
augšupejošas gaisa strāvas, jāiegust aizvien lielāks augstums, lai varētu sasniegt trīsstūra pirmo stūri, pēc tam otro un atgriezties starta vieta. Trīsstūra malugarums bija 100 kilometru.
Laika apstākļi lidojumam bija stipri nelabvēlīgi. Vajadzēja cīnīties ar ļoti stipru vēju un, galvenais, maz bija spēcīgu augšupejošu gaisa strāvu. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc distanci daudzi nepabeidza.
Sacensībā uz tālumu labākais rezultāts pārsniedza 500 kilometrus.
Kalugā notika arī plaša pianieristu apspriede. Tajā izvirzījās daudzi vērtīgi ierosinājumi planierisma darba turpmākai uzlabošanai. Sevišķu vērību pievērsa tam, lai DOSAV organizācijas jo lielu vērību veltītu planieristu pulciņu organizēšanai.
Tātad, mēs esam uz pareiza ceļa. Mūsu pilsētas DOSAV organizācijas planieristu pulciņi darbojas aizvien rosīgāk, un drīzvien jaunie planieristi varēs sākt savus pirmos patstāvīgos lidojumus.
Planieristu Vissavienības sacensības parādīja, ka aplams ir pie mums valdošais uzskats, ka rekordlidojumi iespējami tikai tad, ja planieri uzvelk lielos augstumos.
Kalugā dabas apstākli nav savādāki kā pie mums, bet tur teicamus” sasniegumus guva’, sākot lidojumu nelielā augstumā. Tātad nepieciešams ari mūsu apkārtnē meklēt planierismam izdevīgas vietas kur ir augšupejošas gaisa strāvas, un ari mēs varēsim domāt par rekordplanieru būvi, veikt stundām ilgus lido
jumus.
Pašreiz mūsu pilsētas DOSAV organizācijām galvenokārt jācīnās par to, lai varētu sagatavot pēc iespējas vairāk labu planieristu. Pilsētas DOSAV biedriem ar savu darbu jāieinteresē partijas un komjaunatnes organizācijas, lielāko rūpnīcu un uzņēmumu vadītāji un arodorganizācijas, lai saņemtu aizvien plašāku atbalstu sava darba izvēršanai.
Planierismam nepieciešama materiālā bāze. DOSAV darbam lielākajās rūpnīcās arodorganizācijas atvēl ievērojamus līdzekļus. Ja daļu no tiem izmantosim planierisma sporta izvēršanai, tad pa
nākumi neizpaliks.
Mūsu pilsēta planierisma sporta izveidošanā guvusi labākos panākumus republikā. Darīsim visu, lai mūsu darbs kļūtu vēl plašāks, lai jau planieristu Vissavienības nākamo meistarsacīkšu
dalībnieku vidū būtu ari Liepājas pārstāvji.
Edvīns Vilnis – planierists, sabiedriskais instruktors