18.05.1957
Planierlsms ir stipro un drosmīgo sports. Jaunatnes vidū tas guvis sevišķi plašu popularitāti.
Kāds tad ir pianierisma sporta stāvoklis Liepājā?
Pilsētā darbojas uz jauniešu iniciativu noorganizēts planieristu pulciņš. Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcas elektriķis Vēsmiņš, «Sarkanā Metalurga» techniķis Magone un Bērnu techniskās stacijas instruktors Vilnis pagājušajā gadā notikušajās republikas planieristu sacensībās komandu vērtējumā leguva 3. vietu. Daudz lielāku panākumu Liepājas planieristi pagājušajā gadā guva Baltijas republiku planieristu sacensībās, kur piedalījās arī Ļeņingradas pārstāvji pavisam 12 komandas.
Spēcīgajā konkurencē liepājnieki izcīnīja trešo vietu. Sajās sacensībās individuālā vērtēju mā Liepājas planierists Vrlnis izcīnīja otro vietu, līdz ar to
izpildot 1. sporta klases normu.
Bet planieristu pulciņā no visas daudzu tūkstošu lielās Liepājas jaunatnes saimes darbojas pavisam tikai 17 cilvēku. Kāpēc tā? Lai uz šo jautājumu atbildētu, mazliet jāiepazīstas ar pianierisma attīstības vēsturi Liepājā pēckara gados.
Pianierisma entuziasti Vēsmiņš, Kopštāls, un Rāds 1948. – 1949. gados par saviem līdzekļiem un saviem spēkiem uzbūvēja Liepājas planierista Viļņa konstrukcijas pla
nieri. Tikai lietpratējam ir saprotams, kādas grūtības nācās pārvarēt materiālu sagādē un kādu enerģiju prasija planiera būve pusamatnieciskos apstākļos. Ar planieri *sāka lidot. Un pēkšņi DOSAAF pilsētas komiteja, kam jārūpējas par šī spor
ta veida attīstību, paziņoja, ka ar šo planieri lidot aizliegts.
Jāpiezīmē, ka šis Liepājas planieristu entuziastu uzbūvētais planieris bija pēckara gados Padomju Savienībā pirmais planieristu pulciņu dalībnieku rokām uzbūvētais lidojošais planieris. DOSAAF pilsētas komiteja pat neturēja par vajadzīgu parūpēties par telpām planiera novietošanai, un, atrodoties zem klajas debess visos gada laikos, tas sapuva.
DOSAAF pilsētas komiteja 1950. gadā «parūpējās» par to, lai saņemtu no Rīgas aviakluba pirmo tur norakstīto planieri. Ar to lidot atļāva, jo tas, kaut arī jau reizi norakstīts, bet bija taču oficiālās konstrukcijas, nevis tā kā pašu liepājnieku būvētais …
Taču liepājnieku prieki nebija ilgi. 1953. gadā šo norakstī to planieri patiešām nācās nodot lūžņos.
Pašlaik Liepājas planieristi ir īstā pabērna lomā. DOSAAF pilsētas komiteja ar priekšsēdētāju b. Cičvarkinu priekšgalā apmierināta, ja tās aviacijas spor ta sekcijas «darbojas» uz papīra un planieristiem nekādu palidzību nesniedz. Planieristi atrada «patvērumu» Bērnu techniskajā stacijā. Uz šejieni viņi
atveda arī planieri, kas bijušajā lokomotivju un vagonu remonta rūpnīcā bija aizlaists bojā, un saviem spēkiem kapitāli izremontēja to.
Par to, kā DOSAAF pilsētas un republikāniskās organizācijas rūpējas par pianierisma attīstību Liepājā, liecina arī šāds piemērs.
Šā gada februāra numuiā Maskavā iznākošais žurnāls «Kriļja Roģini», rakstot par mūsu pilsētas pianierisma entuziastu paveikto darbu, sevišķi atzīmē viņu konstruēto un uzbūvēto pašgājēju planieru uzvilkšanas ierīci, kas ir daudz pārāka par visām citām Padomju Savienībā esošajām līdzīgajām ierīcēm. Izmantojot liepājnieku konstrukciju, šādas ierīces jau būvē arī citās Padomju Savienības pilsētās. Un beidzot, pirms pāris mēnešiem Polijas žurnāls «Skrzylata Polska» ievietojis informāciju, fotouzņēmumu un zīmējumus par Liepājas planieristu konstruētajām un būvētajām ierīcēm un planieriem, uzsverot E. Viļņa konstruētā planiera labās lidošanas īpašības. Tātad Liepājas planierisma entuziastu darbs guvis ievērību tālu aiz mūsu dzimtenes robežām.
Bet ko par to domā DOSAAF organizācijas, kam šis darbs būtu visādā ziņā sekmējams? Par DOSAAF liepājas pilsētas komitejas attieksmi šajā jautājumā jau ir zināms. Kā jau raksta sākumā minējām, tā pieļāva, ka sapūst viens lielisks E. Viļņa konstrukcijas planieris un arī tagad nekā nedara, lai palīdzētu planieristiem. Savu nostāju šinī jautājumā izteikusi arī DOSAAF republikāniskā komiteja. Atbildot uz planieristu ierosinājumu atvērt Liepājā pianierisma staciju, vēstulē Nr. 878, kas datēta ar šā gada 4. maiju un ko parakstījis DOSAAF republikāniskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks b. Tarvids, liepājniekiem paziņots, ka «atvērt pianierisma staciju Liepājā nav iespējams». Attiecībā par pašgājēju planieru uzvilkšanas ierīci šajā vēstulē sacīts, ka tās pielietošana planieru uzvilkšanai gaisā aizliegta.
Viens no diviem vai nu šīs vēstules rakstītāji apzināti traucē pianierisma attīstību Liepājā, vai arī ir galīgi neprašas šajos jautājumos.
Neskatoties uz visu to, nelielais Liepājas planieristu pulciņš ir pilns spara un apņēmības. Tanī bez jau minētajiem plānieristiem darbojas «Sarkanā Metalurga» velmētājs Bušmanis, Dzīvokļu pārvaldes elektriķis Bitenieks, Lietišķās mākslas vidusskolas audzēknis Kopštāls un citi. Viņi, gatavojoties vasaras sporta sezonai, remontē mācību planieri A-l un būvē planierista Viļņa konstrukcijas pa lielinātas jaudas planieri.
Simtiem fabriku un iestāžu jauniešu, kā ari skolnieki izteikuši vēlēšanos nodarboties ar šo aizraujošo sporta veidu. Lai viņu prasības apmierinātu, Liepājā jānodibina pianierisma stacija ar nodrošinātu materiālo bāzi. To prasa Liepājas jaunatne un šī prasība jāatrisina pozitivi.
S. Dzērve