Pirmās bezdelīgas

RĪT PSRS GAISA FLOTES DIENA

Ka Liepājas Jurija Gagarina aviācijas sporta klubs sistemātiski dod papildinājumu visdažādākajām aviācijas nozarēm, tajā izauguši desmitiem izcilu sportistu planierismā, jau sen zināma patiesība. To audzēkņi ir gan civilās un kara aviācijas lidotāji, gan ieņem atbildīgus posteņus pretgaisa aizsardzībā, gan dod savu ieguldījumu aviācijas zinātnes attīstībā, gan vairo mūsu pilsētās sporta slavu ar izciliem rezultātiem mākoņu trasēs. Taču viens viņiem visiem kopīgs pirmais patstāvīgais lidojums gagariniešu saimes lidlaukā.

Protams, šodien vēl nevaram zilēt, vai arī Aleksandra Vēbere noslēgs ilgstošu draudzību ar «piekto okeānu». Taču fakts paliek fakts, ka šī pasmalkā meitene no «Preses apvienības» kioska (iepretī «Sarkanajai bākai») šogad bija pirmā no jauno planieristu kursa, kurai viņsesldien bija tas gods pacelties gaisā bez instruktora. Pavērojot šo un tam tūdaļ sekojošo otro patstāvīgo precīzo lidojumu, var bez aplinkiem sacīt, ka planiera stūre drošās rokās un ka trešo sporta klasi viņai var piešķirt bez jebkādas šaubīšanās.

Saņemot daudzos puķu pušķus no kursa biedriem, Aleksandra priekā tvīkst 
vien. Un nevienam neatklāj savu «noslēpumu» par satraukumu, bez kura gan vēl nav sācies neviens pirmais patstāvīgais lidojums.

– Jutos normāli, skanēja jau gadiem daudzkārt dzirdētā atbilde.

– Kas pamudināja uz lidošanu? Ar izpletni taču arī jālec. 
– Draudzene. Inta Micēviča. Pērnva šad tad tad braucu viņai līdz uz Cīravu un priecājos, kā viņa kopā ar stārķiem grieza spirāles zem mākoņiem. lepatikās. Un gribējās arī pašai to izbaudīt.

Pirmā todien izlidoja Aleksandra, otrais Aleksandrs Timkins no 31. profesionāli tehniskās vidusskolas trešā (no šī rudens) kursa. Savu pirmo patstāvīgo uzdevumu gaisā veica ne sliktāk par savu vārda māsu. Tikai atšķirībā no viņas par lidošanu sapņojis no puišeļa gadiem. Iznācis dzīvot līdzās aerodromam, kur augstākās pilotāžas lidotāji pa gaisu virpuļojuši. Arī pašam esot prātā par kaut ko līdzīgu kļūt.

Nu ko – kursanti sezonu sākuši labi. Un ne tikai kursanti. Lidojot sacīkstēs
gan Cēsīs, gan Orlā, Tatjana Kuzmina izpildījusi visus sporta meistara normatīvus un, kas zina, varbūt drīz varēs sākt mīt uz papēžiem (gaisa trasēs šis teiciens gan tā īsti labi neiederas) pašai Dainai Vilnei, kuras kontā šogad jau, kā zināms, gan valsts absolūtās čempiones tituls, gan arī pasaules rekords. Un Tatjana gan cītīgi trenējas, gan arī ne mazāk cītīgi pilda kluba instruktores pienākumus, te sēžoties aizmugurē kursantam divvietīgā planierī, te pie lidmašīnas stūres, lai vilktu gaisā tās «bez-
motora radiniekus».

Labā sportiskā formā ir arī kluba darbinieks Andrejs Voroncovs, kurš neatlaidīgi gatavojas savu sporta meistara kandidāta nosaukumu pacelt nākamajā pakāpē. Un tad jau gagariniešu saimē būs izaudzis septiņpadsmitais PSRS sporta meistars.

– Visgrūtāk šogad mums ar otrās sporta klases normatīviem, – informē kluba priekšnieks Edvīns Vilnis. Nav atbilstošu laika apstākļu.

Bet tādus gaida astoņi «trešklasnieki», kuri jebkurā brīdī gatavi pakāpties
par vienu klasi augstāk. Un tad, kad aiz muguras būs jau tam nepieciešamais
pirmais aplidotais 100 kilometru trijstūris, varēs pa īstam traukties mākoņu
trasēs, tiekties pēc lielāka un mazāka spožuma medaļām.

Ja neskaita mānīgo meteoroloģiju, pārējie apstākļi gagariniešu bāzē ir kā radīti tālākai augsmei. Pieredzējis priekšnieks (no bērna kājas iets tēva un kluba dibinātāja Edvīna Viļņa pēdās) pirmās klases lidotājs un sporta meistars planierismā, tāds pats specs lidošanas jomā ir viņa galvenais palīgs posma komandieris Elmārs Malks, par krietniem sava amata (instruktora) meistariem izauguši Sergejs Duļenkovs un Anatolijs Razuvajevs, bet ik brīvajā brīdī viņus gan pie lidmašīnas, gan planiera stūres var aizvietot sabiedriskie instruktori kluba ilggadējie sporta meistari Ivars Kadiķis un Arnis Māķēns.

Lai viņi visi bez bažām varētu lidot, par to inženiera Raimonda Holštroma vadībā rūpējas tehniskais dienests, kura aprūpē ir ne vien pāris desmit planieru un turpat vai vesela lidmašīnu eskadriļa, bet arī krietns autoparks (2 bortmašīnas, 2 autobenzocisternas lidmašīnu uztankotājas, viens «bobiks» un pat lielais «Ikarus») plus vēl garāžas un ietilpīgā degvielu noliktava. Un, ja visi lidojumi noritējuši bez jebkādām nepatīkamām sekām, tad savs nopelns te ir arī šim dienestam.

Bet kā ar izpletņu lēkšanas sportu, par kuru tik daudzi interesējas? Izredzes kļūst aizvien optimistiskākas. Vismaz DOSAAF atbilstošo augstāko instanču nostāja attiecībā uz izpletņu lēcēju posma radīšanu liepājnieku klubā nu jau ir pozitīva. Tātad savs cerību stars šī sporta entuziastiem jau pavīdējis.

V. ANTE