Planierisma sporta entuziastiem visā pasaulē pazīstams liepājnieces Dainas Vilnes vārds. Kā nekā pasaules rekordiste, uzvaras lauru guvēja pērnajā Eiropas sieviešu čempionātā. Ari šogad Daina sveci zem pūra nav turējusi.
Jau sezonas sākumā divi valsts rekordi lidojumos divvietīgā variantā, kuri nedaudz labākos meteoroloģiskos apstākļos, gandrīz droši var sacīt, būtu iekļuvuši ari pasaules rekordu ailēs.
Nākamie starti Bulgārijā sociālistisko valstu mačos — zelta medaļu krājumu gan nepalielināja, taču viena sudraba un divas bronzas balvas ari ir panākums. Sevišķi, ja ņem vērā, ka citu zemju konkurentes lidoja ar šobrīd pasaulē visaugstvērtīgākajiem planieriem, kamēr mūsējām bija jālido ar tiem pašiem vecajiem. Turklāt šoreiz bez jebkādām atlaidēm (Eiropas mačos vismaz bija atbilstošs koeficients). Neraugoties uz to, komandu cīņā mūsu valsts planieristiem tomēr vicečempionu gods.
PSRS individuālais čempionāts Orlā. Laika apstākļi sevišķi nelabvēlīgi. Tāpēc izšķiroša loma meistarībai un taktiskajai izpratnei. Daina sacīja, ka šoreiz izvēlējusies sev neparastu lidojuma variantu – prātīgi, bez steigas, bez riska elementiem. Šāda taktika izrādījusies īsti vietā: vienmērīgs sniegums visās četrās čempionāta distancēs vienā sudrabs, divās bronza un vienā ceturtais rezultāts. Toties kopvērtējumā pārliecinoša uzvara. Tātad Daina Vilne nu jau divkārtēja PSRS absolūtā čempione (pirmo reizi šis tituls izcīnīts 1986. gadā).
Un vēl kāda iepriecinoša vēsts nākamgad PSRS augstākajā Ugā startēs jau divas Liepājas planieristes. Šogad valsts meistarsacīkstēs otrajam ešelonam, kas arī sacentās Orlā, kopvērtējumā gūstot trešo vietu (plus divos 300 km marmūsu valsts planieristiem tomēr vicečempionu gods.
Un vēl kāda iepriecinoša vēsts nākamgad PSRS augstākajā līgā startēs jau divas Liepājas planieristes. Šogad valsts meistarsacīkstēs otrajam ešelonam, kas arī sacentās Orlā, kopvērtējumā gūstot trešo vietu (plus divos 300 km maršrutos mazās zelta medaļas), šādu tiesību izcīnīja mūsu spārnotā kluba pārstāve, sporta meistare Tatjana Kuzmina. Piebildīsim, ka Latvijas komanda šajā čempionātā jau otro gadu pēc kārtas izcīnīja pirmo vietu. Tatjana, ja neskaita neveiksmes divās distancēs (no sešām), krietni nolidoja arī republikas meistarsacīkstēs Cēsīs.
Par to liecina iegūtās viena mazā zelta un trīs bronzas medaļas, bet kopvērtējumā to divu neveiksmju dēļ nācās samierināties ar ceturto vietu.
Pēc ilgāka pārtraukuma labus sasniegumus uzrādīja arī mūsu vīriešu kārtas pārstāvji. Kluba vecmeistars Ivars Kadiķis, kurš startēja planieru atklātajā klasē, no Cēsīm pārveda vienu mazo zelta (par uzvaru 300 km distancē), tādu pašu sudraba un bronzas, kā arī lielo bronzas medaļu par izcīnīto trešo vietu kopvērtējumā. Standarta klasē pie līdzīgas medaļas kopvērtējumā tika (arī jau var teikt vecmeistars) Arnis Māķēns, kura kontā arī viena tāda paša ranga medaļa. Pa vienam mazajam sudrabam un bronzai ari Andrejam Voroncovam, kurš pieskaitāms Liepājas planieristu vidējai paaudzei, bet par daudzsološu cīnītāju mākoņu trasēs jau tuvākajā nākotnē solās kļūt Einārs Svanbergs, kurš pirmo reizi startēja šādos atbildīgos mačos un, jāsaka, turējās slavējami, kļūdams par pilntiesīgu pirmās sporta klases planieristu. Un pilnīgi iespējams, ka jau tuvākajos gados Liepājas gagariniešu izcilāko sportistu tradīcijas turpinās arī Vasilijs Petrovs, Romāns Pančuks, Aigars Krastiņš vai citi viņu biedri, kuri šovasar spēruši savus pirmos soļus neaptverami plašajā «piektajā okeānā».
V. ANTE, planierists veterāns