Vēsture
Bez vēstures nav nākotnes
Planierisma un sporta aviācija Liepājas pusē
Aviācijas vēsture Liepājas pusē aizsākas vēl Krievijas imperijas laikos.
1913-1914
Impērijas laiki
Tuvojoties 1pasaules karam, 1913.gada 5. septembrī Liepājā notika izlūkošanas hidroplānu pirmie lidojumi. Hidroplānu stacija atradās Karostā, Jūras krastā, Aviācijas ielas galā. Tai vietā vēl ir saglabājušās dzelzsbetona konstrukciju paliekas un betonēts laukums.
4. mēnešus(1913.g. 15.decembrī) pēc slavenā Ņesķerova nāves cilpas, Liepājā, leitinants Iļja Kuļņevs ar C-10(Sikorski) hidroplānu veica šo pašu manevru. Tas tika veikts vienlaicīgi ar minūti ilgu apvērsto lidojumu.
1919-1939
Brīvvalsts laiks
1919. gada 11. jūlijā izdota pavēle par ūdens aviācijas grupas izveidi. 1923.gada 21.aprīlī sakās pirmie Itāļu “Savoia S-16bis” lidojumi. Flote tika pakāpeniski papildināta. Karaostas darbnīcās izgatavo angļu firmas Bidmor lidmašīnas, dzinējus ieved no Anglijas.(avots).
1926.gadā izveidots “Ziemeļu” aerodroms Velnciemā, O.Kalpaka ielas galā pie tilta. Notiek ikgadēji aviācijas svētki.
1934,gada novebrī izveido aviācijas skolu ar buru lidotāju nodaļu.(avots), kura jau pastāvēja kā Latvijas aerokluba nodaļa. Lidlauks Perkonē.
Karostā turpina ražot un remontet lidmašīnas.
1939-1945
Kara laiks
1939.g – “Savstarpējās palīdzības” līguma ietvaros, PSRS vajadzībām tiek uzsākta militārā lidlauka būve Cīravā. 1940. gada sāk darboties PSRS armijas lidlauks Cimdeniekos.
1941. gada pavasarī pirms vācu iebrukuma Vaiņodē dibina Osoaviachima nodaļu ar planierisma sekciju.
1941. gadā lidlauku pārņem Luftwaffe līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945.gada maijam. Ienākot vāciešiem, lidlaukā atrod pamestus buldozerus lidlauka līdzināšanai. Bet Cimdenieku lidlauks kļūst par kara lidotāju mācību bāzi.
Vācu okupācijas laikā Liepājā tika nodibināta LJO aviācijas vienība, kurā norisinājās lidmodelēšna, buru lidošana un aviācijas teorētiskā apmācība. Apmācību vadīja Latvijas aerokluba lidotāji.
1948-1962
Planieru kluba pirmssākumi PSRS okupācijas periodā
1948.g tika izveidota jauno tehniķu stacija ar lidmodeļu sekciju. Planieristu kluba dibinātāji nāk tieši no lidmodelistiem, kuri uzsāk savu planieru būvi un izmēģināšanu. Sekcijas vadītājs ir Edvīns Vilnis(Sr.) 1950.gada maijā notiek pirmie pašbūvētā planiera lidojumi pļavās pie Liepājas ezera.
1950.g. uzsākta vietējā DOSAAF darbība.
1957. gadā klubs jau aktīvi izmanto Cīravas lidlauku.
1959. gadā top gatavs jau 4. E.Viļņa konstruētais planieris.
1961. gadā Liepajas aviācijas klubs tiek nodēvēts J.Gagarina vardā, par gudu pirmajam cilvēkam kosmosā.
1962. gada top kluba māja ar angāru Cīravas lidlaukā.
1963-1983
Planieru kluba ziedu laiki
Šajā periodā notiek ļoti sistemātiska un teicami organisēta aviokluba darbība, kas “Gagāriniešus” padara par TOP3 klubiem PSRS teritorijā. Caur panākumiem ir izcīnīts atbalsts no Liepājas lielajiem ražošanas uzņēmumiem un DOSAAF. Kluba izcilnieki iegūst daudzas godalgas un titulus, gan PSRS, gan starptautiskās sacensībās. Klubs tiek apgādāts ar jaunāko tā laika tehniku.
1984-1990
PSRS recesijas periods
Klubs turpina aktīvu darbību un ar panākumiem, tomēr ziedu laiki piedzīvo norietu. Pakāpeniski samazinās planierisma popularitāte, noveco patiesie entuziasti, paļavība uz valsts atbalstu dara savu. Tomēr ar izciliem panākumiem priecē pēdējā Latvijas planierisma zvaigzne – Daina Vilne, izcīnot starptautiskas uzvaras un 1986. gadā, sasniedzot pasaules ātruma rekordu 500km distancē, kurš netiek parspēts līdz 1992.gadam.
1991-2010
Brīvības un izdzīvošanas laiks
Ar valstiskās neatkarības atgūšanu Latvijā izsīkst atbalsts. Nepastāv vairs DOSAAF, terhniku pārņem pašvaldība, Lidlauks tiek privatizēts. Klubs, atsevišķie planieristi meklē resursus gan apmācībai, gan lidojumu veikšanai. Tiek pat izveidota nodaļa Jauno Tehniķu stacijā un liela daļa praktisko lidojumu tiek veikti Liepājas lidostā. Tiek rīkotas “mazās” sacensības ar nosēšanos, labākie lidotāji piedalās sacensībās praktiski bez treniņiem. Visur Latvijā, dažādu ārēju iemeslu dēl planieru klubi izdziest vieni pēc otra. Bet 2010.gadā pilnīgu punktu sabiedriskajam planierismam pieliek mācību planieru Blanik-L13 lidojumu aizliegums Eiropas gaisa telpā. Planierisms Latvijā paliek vien kā atsevišķu personu ekstra.
No vēstures kļūdām ir jāmācās lai tās nepieļautu atkal.
Lai arī planierisma panīkumam un faktiskai izmiršanai ir daudzi ārēji iemesli – tādi kā
- Valstiska, pašvaldības, pseido-aizsardzības organizāciju neesamība;
- Pieaugošās gaisa kuģošanas prasības pret tehniku, sakariem un operācijām;
- Pieaugušās legalizācijas izmaksas;
- Zemi vidējie iedzīvotāju ienākumi lai uzturētu sporta vai rekreācijas tehniku ar personīgiem līdzekļiem;
- Gaisa kuģu nacionalizēšana un atgriešana klubiem bojātā, norakstāmā stāvoklī, nekompensējot zaudējumu;
- Gaisa telpas ierobežošana sporta un rekreācijas lidojumiem;
Svarīgi arī atzīt pašas kopienas nespēju un aktivitātes iztrūkumu tad, kad tas būtiski varētu ietekmēt Latvijas planierisma likteni.
Spēcīgas organizācijas, federācijas aktīvi strādā pie sava atbalsta un pat protekcijas politiskā vidē.
Lai sabiedriski pieejamais planierisms un aviācija kopumā būtu stabila, ir ļoti svarīgi uzturēt spēcīgu un pro-aktīvu kopienu, kurai vajadzīgajā brīdī ir spējas aizsargāt savas intereses.